SĀKUMS | KONTAKTI | LAPAS KARTE
AVE MARIS STELLA
š.g. 16. februārī Piltenes ev.lut. draudzes padomes vēlēšanas!
12. oktobrī Jauniešu koris "Balsis" Piltenes ev. lut. baznīcā
Mūžības svētdienas dievkalpojums Spāres baznīcā
Latvijas simtgadei veltīts dievkalpojums Spāres baznīcā
Spāres evaņģēliski luteriskajai baznīcai 360
Jaunumi
Aicinām pieteikties: JAUNUMIEM, informācijas saņemšanai Jūsu e-pastā, par notikumiem draudzēs...!
Par mumsJAUNUMIDraudzesSvētdarbībasBibliotēkaSvētrunasMediji 
LARSS LEVI LESTADIUSS
|
Piltenes iecirkņa mācītāji

Palmu svētdiena

                                                              Mēs

   „Otrā dienā liels ļaužu pūlis, kas bija sanācis uz svētkiem, izdzirdēja, ka Jēzus nāk uz Jeruzālemi. Paņēmuši palmu zarus, tie izgāja viņam pretim, skaļi saukdami: „Ozianna, slavēts ir tas, kas nāk Kunga vārdā – Israēla Ķēniņš!” Bet Jēzus sameklēja ēzelīti un uzsēdās tam mugurā. Jo ir rakstīts: nebīsties Cionas meita, redzi, tavs Ķēniņš nāk, sēdēdams uz ēzeļa kumeļa.” (Jņ.12.nod.)

Ieteicamās Rakstu vietas papildus lasīšanai: Cah. 9:9-10, Fil. 2:5-11, Mt. 26:36-27:54.

   Palmu svētdienas evaņģēlijs  stāsta par masu pasākumu. „Liels ļaužu pūlis”. „Visa pilsēta sakustējās” (Mt.ev.) Gluži kā mums Atmodas laikā. Svētku gaisotne. Prieks. Sajūsma. Dziesmas. Tie, kas vēl nekā nezina par prieka iemeslu, labprāt ļaujas citu priekam. Senās dziesmas kļūst par himnām, kurās izteikt vārdos nepasakāmo. Sajūsma, kas aizdzen bailes. Drosme, kas stiprāka par tankiem. Beidzot visiem viss skaidrs:  Dievs ir ar mums! Lai ienaidnieki atkāpjas! Ozianna, slavēts ir tas, kas nāk Kunga vārdā! Sadodam rokas! Klāsim palmu zarus!
   Taču  nepaies ilgs laiks, kad visi sakustēsies, lai pieprasītu Jēzus nāvi. Paies nedēļa un visiem liksies, ka Dievs nav ar Jēzu, ka viņš nav nācis Kunga vārdā, ka vispareizākais ir saukt līdzi citiem: Sit viņu krustā!   Tie, kas Atmodas laikā baznīcās dziedāja Dievs svētī Latviju!  centīsies pārliecināt  citus par to, ka Dieva baznīcā nav.  Sastājušies abpus Krusta ceļam, viņi raudzīsies uz Ciešanu vīru, ko iepriekš bija sveikuši kā Izraēla Kēņiņu.
   Viņi un mēs. Protams, ka varam mēģināt skaidrot, ka bija citi, kas sauca „Ozianna” un citi, kas sauca „Nāvi”.  Bet evaņģēlistam Jānim tas nelikās pārāk svarīgi. Matejs saka – „visa pilsēta”. Viņi raksta evaņģēliju visiem cilvēkiem. Arī mums. Mēs varam mēģināt skaidrot, ka Atmodas laikā bija kādi, kas nāca ticības dēļ un citi, kas nāca, jo tā pieklājās. Vieni ir palikuši baznīcā un apliecina dzīvo Dievu. Otri ir atkrituši un tagad turas vairs tikai pie saviem ieskatiem. Viņi un mēs. Vai šādi dalīsim? Mēs visi esam cilvēki. Mēs visi esam vairāk vienoti, nekā to paši apzināmies.
   Mums, cilvēkiem, allaž ir bijušas grūtības tikt skaidrībā par to, kur Dievs ir un kur nav. Svētku sajūsmā – ir. Ciešanu izmisumā – nav. Veiksmēs un panākumos – ir. Neveiksmēs un zaudējumos – nav. Ir un nav. Dievkalpojumā dziedam „Ozianna!”, bet nākošajā dienā kurnam  „Kur  Tu esi?” Svētdien viens otram sniedzam roku un apliecinām: „Dievs ir ar tevi”, bet pirmdien par to esam aizmirsuši.
   Nedēļā pirms Lieldienām mēs tiekam mācīti pamanīt ciešanas. Jēzus ciešanas. Ciešanu sadraudzībā mēs tiekam aizvesti uz lūgšanu vietu, kur Jēzus lūdzas Tēvu: Kaut man nevajadzētu dzert no šī paredzamā ciešanu kausa, bet ne mans, bet Tavs prāts lai notiek.  Ciešanu sadraudzībā mēs tiekam aizvesti uz vietu, kur intrigas vērpj tie, kam skauž Jēzus panākumi. Ciešanu sadraudzībā mēs apmeklājam pēdējo mielastu, kur viens no Jēzus daugiem kļūst par nodevēju, bet pārējie nobīstas. Tad – tālāk, kur savas varas spēles izspēlē valdība, kur tiesa tiesā netaisni, līdz Lielajai Piektdienai, kur pie krusta mirst Dieva Dēls Jēzus Kristus. Un šī nedēļa pirms Lieldienām ir vajadzīga ne jau  tēdēļ, lai sevī uzkurinātu naidu pret visiem, kas Jēzum dara pāri (ēbreji, farizeji, iskarioti, pilāti u.c.) Tā ir vajadzīga tādēļ, ka visi esam cilvēki. Viņi un mēs. Apliecinātāji un aizliedzēji. Baznīcā gājēji un mājās tupētāji. Mums visiem ir grūtības atpazīt Dievu. Pēc Ozinnnas nāk dumsas, pēc mīlestības apliecinājuma nāk nodevība, pēc skaidrības apmulsums. Tie esam mēs, cilvēki.  Tāpēc, ka Dievs mīl cilvēkus, Jēzus Jeruzālemē ierodas uz tik pazemīga lopiņa, tik tuvu zemei, ar miermīlīgiem nolūkiem, pacietīgs un lēnīgs. Viņš  spēj priecāties līdz ar mums par slavas brīžiem, panākumiem un uzvarām. Viņš spēj arī to, ko mēs nespējam.  Paldies Dievam, ka Viņš dara to, ko mēs nedarām!  Zaļajā ceturtdienā, Lielajā piektdienā, Klusajā sestdienā un Lieldienu rītā mēs apbrīnā raugāmies uz to, ko visu Viņš dara savas mīlestības dēļ. To, ko mēs nedarām, Viņš dara ar prieku. Āmen!

                                                                                               Mācītājs Armands Klāvs

  
« atgriezties

Dienišķā maize

Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens,
kas Viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība.
Jņ 3:16

Pasha – Lielā piektdiena

Hoz 6:1–6; 2Moz 12:1–13; Jņ 18:1–19:42
Ps 22; Jes 52:13–53:12; Ebr 10:16–25 vai Ebr 4:14–16, 5:7–9; Jņ 18:1–19:42

Krāsa: melna vai purpursarkana

Un to vietu, kur Dievs ar viņu bija runājis, Jēkabs nosauca vārdā Bētele – Dieva nams.
1Moz 35:15

Bet centurions un tie, kas kopā ar viņu sargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un visu, kas notiek, ļoti sabijās
un teica: "Patiesi šis bija Dieva Dēls!"
Mt 27:54

Rdz 3:1–9, 19–33
1Pēt 1:10–20
Jn 13:36–38

Kalendārs

Pieteikties jaunumiem

Vārds:
E-pasts:
  Pieteikties
© 2014»