SĀKUMS | KONTAKTI | LAPAS KARTE
AVE MARIS STELLA
š.g. 16. februārī Piltenes ev.lut. draudzes padomes vēlēšanas!
12. oktobrī Jauniešu koris "Balsis" Piltenes ev. lut. baznīcā
Mūžības svētdienas dievkalpojums Spāres baznīcā
Latvijas simtgadei veltīts dievkalpojums Spāres baznīcā
Spāres evaņģēliski luteriskajai baznīcai 360
Jaunumi
Aicinām pieteikties: JAUNUMIEM, informācijas saņemšanai Jūsu e-pastā, par notikumiem draudzēs...!
Par mumsJAUNUMIDraudzesSvētdarbībasBibliotēkaSvētrunasMediji 
LARSS LEVI LESTADIUSS
|
Piltenes iecirkņa mācītāji

10. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

                                              Muitnieks un farizejs  

   "Bet tādiem, kas paši bija pārliecināti, ka viņi ir taisni un ar nicināšanu skatījās uz visiem citiem, Viņš stāstīja šādu līdzību: "Divi cilvēki aizgāja uz Templi Dievu lūgt. Viens bija farizejs, bet otrs - muitnieks. Farizejs nostājās un lūdza pie sevis: es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds kā citi cilvēki - laupītāji, ļaundari, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks. Es gavēju divreiz nedēļā un maksāju desmito tiesu no visiem saviem ienākumiem. Turpretim muitnieks, iztālēm stāvēdams, neuzdrošinājās pat acis pacelt uz debesīm, bet sita pa savām krūtīm un sacīja: Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs! Es jums saku: viņš nogāja savās mājās taisnots, labāks par otru. Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts." (Lk.18:9 - 14) 

Dan. 9:1 - 5; 14 - 18; 1. Kor. 12:1 - 11


   Dievs savā vārdā mums ik pa brīdim atgādina, ka Viņa svētuma priekšā var pastāvēt un Viņa svēto dusmu bardzību var izturēt tikai pilnīgi un taisni cilvēki, kas ir nevainojami savā rīcībā un motīvos.
   Vai atkal tādi, kurus Dievs pēc savas labās gribas uzlūko par taisniem, tiem pieskaitīdams taisnību, kas piemīt Viņa svētajam un pilnīgajam Dēlam Jēzum Kristum. Izņemot Jēzu, pirmos nav sastapis ne Dievs, ne arī mēs cilvēki.
   Tos kas sevi par tādiem ir uzskatījuši, sauc par paštaisniem, kuru taisnība Dieva acīs nav vērta ne tik, cik melns aiz naga.
   Otrie Dieva vārda izraisītā grēknožēlā meklē un caur žēlastības līdzekļiem arī saņem grēku piedošanu. Tos Dievs sauc par attaisnotiem un tie Viņa acīs ir Viņa bērni.
   Un tas ir Dieva, kura ceļi ir neizdibināmi un tiesas neizprotamas (Rom.11:33) noslēpums, ka Viņš attaisno tos, kas lūdz pēc Viņa visu pārklājošās žēlastības un kuriem nav aizbildinājuma par saviem grēkiem.
   Bet nosodījumu saņem tie, kuri paši jūtas lieli un garīgi savā reliģiozitātē.
   Un tieši par to vēsta šis notikums ar farizeju un muitnieku. Abi šie ļaudis ir devušies uz rīta dievkalpojumu templī, kura laikā tika upurēts jērs par Izraēla tautas grēkiem, lai tos nepieskaitītu tautai un tie nekrātos sodam un pazudināšanai. Un tur nostatu no pārējiem Dieva lūdzējiem stāv divi cilvēki – mūsu notikuma varoņi. Bet cik atšķirīgas ir viņu motivācijas šai atstatu stāvēšanai!
   Farizeja - prāt, pat pieskaršanās šo citu apģērbam varētu viņu padarīt nešķistu. Tāpēc ar reliģiska pārākuma apziņu viņš stāv pats par sevi ar augsti paceltu galvu un lūdz, vismaz pats viņš domā ka tā ir lūgšana. Saskaņā ar jūdu paražu viņš lūdz skaļā balsī.
   Un pat šai “lūgšanas” tekstā farizejs demonstrē savu attieksmi pret šiem, viņaprāt, nožēlojamiem citiem, pārvērzdams to par mazu moralizējošu sprediķīti tiem, kuriem tas varētu noderēt – potenciālajiem laupītājiem, ļaundariem un laulības pārkāpējiem, vai šim muitniekam, kurš nez kāpēc vispār šeit ir ielaists iekšā. Un tad seko nožēlojamākais – viņš, lai apliecinātu savu taisnību, norāda uz saviem desmitās tiesas maksājumiem un savu gavēšanu jeb badošanos. Itin kā Dieva taisnību varētu nopirkt par saujas diļļu vai kaudzes dārzeņu ziedošanu vai vēdera kurkstēšanu.
   Parasti dievbijīga jūda lūgšanā izskanēja pateicība par Dieva žēlīgajām dāvanām lūdzējam un lūgums pēc palīdzības. Bet farizejs savu lūgšanu padara par karikatūru, jo savas paštaisnības dēļ ir kļuvis par garīgu ģeķi.
   Bet kādā mūsu dzīves posmā liela daļa no mums ir bijuši līdzīgi viņam savā ģeķībā un mums jāpiesargās lai atkal mēs nekļūtu tādi. Jo mūsu vecajā dabā mīt lielisks farizeja modelis -  mēs taču nedarām lielus un smagus grēkus! Bet cilvēks Dieva nosodījumu saņem tāpēc ka viņš ir grēcinieks, ne tāpēc ka viņš padarījis zināmu lielu un mazu pārkāpumu summu.
   Kāpēc tas tā un ko mums darīt?
   Mums atbild muitnieks savā lūgšanā. Ievērosim ka arī viņš stāv atsevišķi no pārējiem Dieva lūdzējiem, bet viņa motīvs ir cits. Viņš ir nodevu ievācējs, kas sadarbojas ar ienīsto Romas varu un tāpēc jūdu sabiedrībā muitnieks ir sinonīms vārdam grēcinieks. Viņš saprot, ka sava stāvokļa dēļ viņam nepienākas nekāda labvēlība Dieva un sabiedrības acīs. Viņa dabiskajai taisnībai te nav nekāda nozīme, pat ja viņš savā dzīvē un darbā būtu krietns cilvēks. Muitnieks to apzinās un tāpēc bez kāda reliģioza teatrālisma ir sagumis savas vainas un kauna dēļ un viņa sajūtas demonstrē žesti – sitieni ar dūri pa krūtīm, kas jūdu vīram ir galēja izmisuma izpausme. Bet viņš negrib būt pazudināts, neskatoties uz atziņu, ka pats par sevi nav un nevar būt taisns. Bet savās sirds sāpēs un izmisumā viņš var saukt uz vienīgo, kas var darīt taisnu. Uz taisno, bet žēlsirdīgo Dievu un uzlūkojot upurjēru kas Dieva priekšā top upurēts tempļa dievkalpojumā. Viņš atsaucas uz šī upura sniegto garīgo dāvanu – grēku atlaišanu, kas tiek dāvāta Izraēlam, pie kura viņš pieder. Jaunās derības oriģinālvalodā ir skaidra norāde, ka Viņš lūdz Dievu pēc upura dēļ dāvātās žēlastības. Un tieši tāpēc viņš top  attaisnots, viņš kurš apzinās savu grēku un nederīgumu, kuram nav paļāvības uz esošiem vai neesošiem “labajiem darbiem”, bet kurš no sirds ilgojas lai dramatiskais Dieva jēra no grēkiem atpērkošais upuris, nāktu arī viņam un tieši viņam par labu.
   Jo attaisnots top tas, kas apzinās ka tāds ir  vienīgi Dieva žēlastības dēļ, bez kādiem saviem nopelniem. Bet tas kurš gribēja sev pieskaitīt nopelnus nesaņem attaisnošanu, jo vienkārši nevienam cilvēkam, izņemot Kristu, nav šādu nopelnu.
   Mēs esam attaisnoti Dieva tiesā, jo bez savu nopelnu atzīšanas, saucam uz Dieva Jēru, kas nes pasaules grēku un kurš ir vienīgais upuris un iemesls, kāpēc Dievs uzlūko mūs labvēlīgi un pieņem par savējiem.  Bet paštaisnais, neatkarīgi no tā vai viņš par saviem nopelniem uzskata kādus reliģiskus sasniegumus vai neizdarītus rupjus grēkus, Dieva tiesā saņem nosodījumu līdz ar neatgriezīgiem grēciniekiem.
   Tātad, pirmkārt, taisnība un attaisnošana ir tikai un vienīgi Dieva dāvana, kas tiek sniegta tiem grēciniekiem grēkus izpērkošā Kristus upura dēļ, kuri nāk pie Dieva ar grēku atzīšanu un grēksūdzi un pilnīgu apzināšanos par savu nespēju sasniegt taisnību pašu spēkiem.
   Otrkārt, grēkus izpirkušais Kristus upuris nevar tikt attiecināts uz nevienu paštaisno, jo tāds noliedz šī upura nepieciešamību pēc būtības. Tāds cilvēks Dieva tiesu sagaida bez Aizstāvja ar visu savu netaisno grēku nastu.
   Treškārt, lūgšana un dievkalpošana Dievam ir pieņemama Kristus upura dēļ,  pazemībā un pateicībā, kā tas arī ir patiesā kristīgā draudzē.
   Tā lūk Jēzus izstāsta šo notikumu par farizeju un muitnieku, lai cilvēka paštaisnību, kas Dieva acīs ģeķība noraidītu un aizstātu ar Dieva  piešķirto taisnību, kam Viņa krusta upura dēļ ir debesu vērtība un tās saņēmējam mūžīga dzīvība. Āmen.


                                                                                                Mācītājs Jānis Gaisiņš


« atgriezties

Dienišķā maize

Pieminamus Viņš darījis Savus brīnumus, žēlīgs un žēlsirdīgs Kungs.
Ps 111:4

Viridum – Zaļā ceturtdiena

Rītā: 2Moz 30:22–31; Jk 5:13–16; Mk 6:7–13

Vakarā: 1Moz 14:18–19; 1Kor 11:20–29; Jņ 13:1–15
Ps 116:1–2, 12–19; 2Moz 12:1–14; 1Kor 11:23–26; Jņ 13:1–17, 31b–35

Krāsa: balta

Taisnīgums paaugstina tautu, ik ciltij nes negodu grēks.
Sak 14:34

Jēzus, kā ieradis, devās uz Olīvkalnu, un arī mācekļi viņam sekoja. Un, tajā vietā nonācis, viņš tiem sacīja:
"Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā." Lk 22:39–40

Rdz 2:10–18
1Kor 10:14–17, 11:27–32
Mk 14:12–25

Kalendārs

Pieteikties jaunumiem

Vārds:
E-pasts:
  Pieteikties
© 2014»