17. jūlijs

Viņš runāja, un ta notika; Viņš pavēlēja, un viss radās. (Ps. 33:9)

Visa radība ir radīta caur Dieva vārdu; kad Viņš sauca vai runāja, ikviens atsaucās Viņam un sacīja: "Te mēs esam." Tādēļ nav jāšaubās - ko Dievs caur Savu mīļo Dēlu, Savu mūžīgo Vārdu mums saka, tas noteikti piepildās; visam jābūt un jānotiek tā, kā Viņš saka. Bet velns, kas ir atkritis jau no iesākuma, caur iedzimto grēku ir mūs tā apstulbojis, ka nespējam ne ticēt, ne iedomāties, kā varētu notikt tas, ko Dievs saka pat tad, kad Viņš mūsu acu priekšā to apliecina ar daudzām brīnumu zīmēm un ko ar visas pasaules radīšanu ir apliecinājis jau kopš šā laika sākuma. Jā, mums nelīdz pat tas, ka mēs, kā Pāvils Apustuļu dar­bu 17. nodaļā saka, varam nepārprotami sajust Viņa tuvumu. Tas viss mums neko nespēj līdzēt. Bet svē­tīgs ir tas, kas ar prieku ievēro un patur sirdī to, ko Dievs pats ir sacījis.