Es piesaucu To Kungu. (Ps. 118:5)
Ir sacīts: es piesaucu To Kungu. Dzirdi: tev jāmācās piesaukt, nevis sēdēt vai gulēt savā kaktā, nokārt galvu, mocīt pašam sevi ar savām smagajām domām, raizēties un prātot, kā no tām atbrīvoties, un neredzēt neko citu, kā vien to, cik grūti tev klājas, cik lielas sāpes tev jācieš, cik nožēlojams cilvēks tu esi. Attopies, tu, slinkais blēdi! Meties ceļos, pacel acis un rokas uz Debesīm, saki psalmu vai lūgšanu Mūsu Tēvs, s?dzi ar asarām savu postu Dievam un piesauc Viņu! Dievs grib, lai tu s?dzi Viņam visas savas bēdas, nevis turi tās pie sevis un nomokies ar tām tik ļoti, ka radi no vienas nelaimes divas, jā, pat desmit un veselu simtu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
